Kalibrēšana kā standarta procedūra mērījumu precizitātes nodrošināšanai jau sen ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas rūpnieciskās dzīves sastāvdaļu. Pirmo reizi dokumentēta 18. gadsimta beigās, tā ir nepārtraukti attīstījusies un kļuvusi par svarīgu kvalitātes kontroles un rūpniecības uzņēmumu netraucētas darbības sastāvdaļu. Turpmāk uzziniet svarīgākos faktus par mērierīču kalibrēšanu.
Kalibrēšana ir process, kurā tiek pārbaudīta mērierīces mērījumu precizitāte. To veic, salīdzinot kalibrējamās ierīces izmērītās vērtības ar standarta vai references ierīci, par kuru jau ir zināms, ka tā ir precīza. Kalibrēšanas mērķis ir nodrošināt, lai pārbaudāmā ierīce sniegtu reproducējamus un precīzus rezultātus.
Mērierīces ir jākalibrē, lai nodrošinātu to precizitāti un uzticamību ilgākā laika periodā. Galu galā laika gaitā tās var kļūt neprecīzas nolietojuma, vides ietekmes vai citu faktoru dēļ.
Turklāt mēriekārtu kalibrēšana ir ļoti svarīga, lai izpildītu drošības standartus. Tas jo īpaši attiecas uz kritiski svarīgām nozarēm, piemēram, medicīnas tehnoloģijām vai kosmisko aviāciju, kur neprecīzi mērījumi var radīt nopietnus drošības riskus, kā arī uz pētniecību un izstrādi, lai nodrošinātu datu integritāti un uzticamību.
Kalibrēšana palīdz mērierīču lietotājiem ievērot tiesiskos noteikumus un nozares standartus un novērš ražošanas kļūdas, ko var izraisīt neprecīzi mērījumi.
Regulāri jākalibrē plašs mēriekārtu klāsts, tostarp svari, termometri, pretestības termometri, termopāri, termopāri, manometri, spiediena mērītāji, spiediena mērītāji, plūsmas mērītāji, garuma mērītāji, elektriskie mērinstrumenti un daudzas citas testa ierīces. Būtībā jebkurai ierīcei, ko izmanto precīziem mērījumiem rūpniecībā, zinātnē vai medicīnā, ir nepieciešama regulāra kalibrēšana.
Mērierīču kalibrēšanu var veikt ārējās testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas, kā arī uzņēmuma iekšējās struktūrvienības. Šī elastība ļauj uzņēmumiem izvēlēties piemērotu mērinstrumentu kalibrēšanas iespēju atkarībā no to specifiskajām prasībām un resursiem.
Kalibrācijas var atšķirt atkarībā no attiecīgajiem mērāmajiem lielumiem vai mērīšanas iekārtām. Piemēram, ir temperatūras kalibrēšana, spiediena kalibrēšana un mitruma kalibrēšana. Atkarībā no mērāmā lieluma un mērierīces izmanto dažādas kalibrēšanas procedūras un etalonus.
Kalibrēšanas biežums var atšķirties atkarībā no mērierīces tipa, tās paredzētā lietojuma, nozares īpašajām prasībām un vides ietekmes. Svarīgi kritēriji ir ražotāja ieteikumi, lietošanas intensitāte, normatīvās prasības un vēsturiskie veiktspējas dati. Daudzi uzņēmumi izvēlas ikgadēju kalibrēšanu. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai lēmums par kalibrēšanas biežumu tiktu rūpīgi dokumentēts un regulāri pārskatīts, lai nodrošinātu, ka tas joprojām ir atbilstošs.
Mērījumu pielaides nosaka pieļaujamo kļūdu diapazonu vai noviržu robežas, kas pieļaujamas, mērot konkrētu vērtību. Tās ir būtiska kvalitātes kontroles daļa ražošanas procesos un citos lietojumos, kur ir svarīga precizitāte. Mērījumu pielaides definīcija aptver vairākus galvenos aspektus. Tie ietver attiecīgās prasības, kā arī noteiktās augšējās un apakšējās robežvērtības.
Daudzās rūpniecības nozarēs pastāv standartizētas pielaides, kas ir definētas standartos, piemēram, ISO vai DIN. Šie standarti atvieglo komunikāciju un pielaižu standartizāciju dažādās nozarēs un lietojumos.
Kalibrēšanas mērīšanas punktu skaits un izvēle ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, mērierīces tipa, paredzētā lietojuma, konkrētā lietojuma prasībām un piemērojamiem nozares standartiem. Tomēr principā viss kalibrējamās ierīces darba diapazons ir jānorāda tā, lai apakšējie un augšējie mērīšanas punkti jau būtu definēti. Nosakot mērīšanas punktus, nozīme ir arī šādiem faktoriem:
Lietojumprogrammās, kurās nepieciešama augsta precizitātes pakāpe, lai nodrošinātu precīzu kalibrēšanu, visā mērījumu diapazonā jāizvieto vairāki mērīšanas punkti.
Dažos lietojumos daži mērījumu diapazoni var būt kritiskāki par citiem. Šādos gadījumos kalibrēšanā jāņem vērā kritiskie punkti.
Daudzās nozarēs ir izstrādāti īpaši standarti vai vadlīnijas, kas nosaka, cik un kuri mērpunkti jāizmanto kalibrēšanā. Šie standarti jāievēro, lai nodrošinātu atbilstību un kvalitāti.
Iepriekšējie ierīces darbības dati var norādīt, kuros punktos kalibrējamā ierīce mēdz būt ārpus pielaides robežām, un tāpēc tie var būt noderīgi, izvēloties mērīšanas punktus.
Sarežģītības dēļ daudzos gadījumos ir ieteicams sazināties ar akreditētu laboratoriju, lai pārliecinātos, ka kalibrēšana atbilst īpašajām prasībām un standartiem.
Akreditētā kalibrēšanā oficiālas akreditācijas iestādes atzīta laboratorija veic mērierīču kalibrēšanu. Šāda veida kalibrēšana tiek veikta saskaņā ar noteiktiem standartiem un normām, kas ir starptautiski atzītas. Piemēram, Vācijā kalibrēšanas laboratorijas akreditē Vācijas akreditācijas iestāde (DAkkS ).
Kalibrēšanas sertifikāts ir dokuments, kurā iekļauti kalibrētas mērierīces rezultāti. Tas kalpo kā pierādījums tam, ka mērierīces precizitāte un uzticamība ir pārbaudīta. Kalibrēšanas sertifikātā parasti ir iekļauta tāda informācija kā kalibrēšanu veikušās laboratorijas nosaukums un adrese, kalibrēšanas datums un laiks, izmērītās vērtības pirms un pēc kalibrēšanas, informācija par attiecīgo mērījumu nenoteiktību, kalibrēšanas punkti un cita būtiska informācija. Kalibrēšanas sertifikāts ir svarīgs dokuments, kas apliecina kalibrēšanas atbilstību valsts/starptautiskajiem standartiem un nodrošina kvalitātes nodrošināšanu.
Kalibrēšanas sertifikāta paraugs DAkkS, 1. lpp.
Kalibrēšanas sertifikāta paraugs DAkkS, 2. lpp.
Izsekojama kalibrēšana ļauj izsekot kalibrētās ierīces mērījumu rezultātiem līdz atzītam valsts vai starptautiskam standartam, izmantojot nepārtrauktu salīdzinājumu ķēdi. Katram šīs ķēdes elementam jābūt izsekojamam, lai nodrošinātu visas ķēdes precizitāti un uzticamību. Parasti izsekojamu kalibrēšanu veic DAkkS kalibrēšanas laboratorijas, lai DAkkS kalibrēšanas sertifikāts apliecinātu mērījumu izsekojamību.
Kalibrēšana un regulēšana ir divi dažādi, bet savstarpēji saistīti procesi, kas saistīti ar mērierīcēm. Tādējādi kalibrēšana ir process, kas nosaka, cik precīzi mērierīce mēra, bet regulēšana ir process, kas uzlabo mērierīces precizitāti. Praksē abi procesi bieži tiek apvienoti: vispirms ierīci kalibrē, lai noteiktu tās precizitāti, un pēc tam, ja nepieciešams, veic regulēšanu, lai palielinātu mērījumu precizitāti.
Kalibrēšana un oficiālā verifikācija ir divi dažādi procesi, kurus bieži jauc, jo abi ir saistīti ar mērierīču precizitāti. Tomēr, neraugoties uz to līdzību, tiem ir atšķirīgi mērķi un juridiskā nozīme. Kalibrēšanu izmanto, lai pārbaudītu un dokumentētu kalibrētā objekta mērījumu precizitāti, savukārt oficiālā verifikācija ir juridiska procedūra, kas apliecina mērierīces atbilstību valdības noteikumiem. Kalibrēšanu var veikt akreditētas laboratorijas vai iekšējās struktūras, savukārt verifikāciju veic valsts pilnvarotas iestādes vai struktūras.
